Dabai ir liela nozīme

Bioloģiskā daudzveidība ir dzīvības dažādība uz Zemes. Dzīvo būtņu kopums veido dabas kodolu, attīrot dzeramo ūdeni, apputeksnējot kultūraugus, nodrošinot tīru gaisu, regulējot klimatu, uzturot auglīgu augsni, apgādājot mūs ar ārstnieciskām vielām un nodrošinot rūpniecībai virkni pamatelementu.

Tomēr daba izzūd neaptveramā ātrumā

Visi zinātnieki ir vienisprātis – daba visā pasaulē izzūd neaptveramā ātrumā. Šai parādībai ir cieša saistība ar klimata pārmaiņām, un arī tā ietilpst globālajā ekoloģiskajā krīzē. Bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas sekas jau ir jūtamas, un tās būs daudz skarbākas, ja neko nedarīsim, lai to novērstu.

Vai zinājāt?

  • Cilvēku rīcība jau šobrīd ir būtiski izmainījusi trīs ceturtdaļas zemes vides un divas trešdaļas jūras vides.
  • 90 % no visas zaudētās bioloģiskās daudzveidības un puse no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām ir radusies materiālu, kurināmā un pārtikas ieguves un apstrādes dēļ.
  • Lai ik gadu apmierinātu mūsu vajadzības pēc dabas resursiem, patlaban būtu vajadzīgas 1,6 šādas planētas.

Kāpēc izzūd bioloģiskā daudzveidība?

Bioloģiskā daudzveidība izzūd gan dzīvotņu zaudēšanas, resursu pārmērīgas izmantošanas, piesārņojuma un invazīvu svešzemju sugu dēļ. Taču visa pamatā ir cilvēku rīcība, kas nav ilgtspējīga. Mūsu vajadzība pēc jauniem resursiem veicina atmežošanu, maina zemes izmantošanas paradumus un iznīcina dabiskās dzīvotnes visā pasaulē.  

Eiropā galvenais bioloģiskās daudzveidības izzušanas cēlonis ir zemes izmantošanas paradumu maiņa. Lauksaimniecības un mežsaimniecības metodes kļuvušas intensīvākas, izmantojot vairāk ķīmisko piedevu, atstājot mazākus attālumus starp laukiem un samazinot kultūraugu šķirņu daudzveidību. Ja nav daudzveidības, nav arī, piemēram, pietiekami daudz kukaiņu un tādējādi arī putnu.

Tāpat pilsētas un to teritorijas ir ievērojami izpletušās, neatstājot pietiekami daudz vietas dabai. Un, ja lauksaimniecības zemes un pilsētu attīstības dēļ dabai nav vietas, izzūd bioloģiskā daudzveidība.

Bet vai tas patiešām ir svarīgi?

Bioloģiskās daudzveidības izzušana ir bīstama mūsu sabiedrībai un ekonomikai. Tā ir:

  • uzņēmējdarbības problēma, jo dabas kapitāls nodrošina nozīmīgus resursus rūpniecībai;
  • drošības problēma, jo, zaudējot dabas resursus, it īpaši jaunattīstības valstīs, var izcelties konflikts;
  • klimata problēma, jo, iznīcinot dabiskās dzīvotnes, tiek paātrināta globālā sasilšana;
  • pārtikas nodrošināšanas problēma, jo apputeksnētājiem ir neatsverama nozīme mūsu pārtikas sistēmā;
  • ētiska problēma, jo bioloģiskās daudzveidības zaudēšana visvairāk satrieks nabadzīgo slāni, tādējādi radot vēl krasāku nevienlīdzību;
  • paaudžu problēma, jo mēs laupām saviem pēcnācējiem nozīmīgus resursus;
  • morāla problēma, jo mums neklājas iznīcināt dzīvu planētu;
  • veselības problēma, jo daba uzlabo gaisa kvalitāti, samazina piesārņojuma kaitīgo iedarbību un atvēsina pilsētas.

Vai zinājāt?

  • Aptuveni 300 miljonus cilvēku jau tagad apdraud augstāks plūdu un orkānu risks, jo izzūd piekrastes dzīvotnes un aizsargjoslas
Ko tu vari izdarīt?
Generic placeholder image

Kā varam apturēt šo izzušanu?

Zinātnieki apgalvo, ka nākamie 10 gadi ir viskritiskākie. Mums ir pilnībā jāmaina dzīves paradumi, sākot no enerģētikas sistēmām un zemes izmantošanas metodēm un beidzot ar ēkām, pilsētām, transportu un pārtiku, lai ne vēlāk kā 2050. gadā panāktu nullei tuvu neto emisiju līmeni. Eiropas zaļais kurss ir ES atbilde uz šo krīzi.

Vairums vajadzīgo tehnoloģiju jau pastāv, bet tās ir jāizmanto daudz plašāk. Mums ir ātri jāievieš šīs tehnoloģijas, jāizmanto tīrāki enerģijas avoti, jāpārtrauc atmežošana, labāk jāpārvalda zeme un jāpievēršas ilgtspējīgai lauksaimniecībai. Lielākam vairumam uzņēmumu ir jāapzinās, ka tie ir atkarīgi no dabas resursiem, lai iegūtu pārtiku, šķiedru un būvmateriālus. Tiem jāapgūst tādi patēriņa un ražošanas modeļi, kas atbalsta bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgāku izmantošanu.

Kā Eiropa risina šo problēmu?

Saskaņā ar jauno zaļo kursu Eiropa cieši apņemas ievērot jaunās bioloģiskās daudzveidības stratēģijas trīs prioritātes: pasargāt bioloģisko daudzveidību no turpmāka apdraudējuma, atjaunot līdz šim nodarītos postījumus un panākt to, lai bioloģiskās daudzveidības saglabāšana būtu pārējo saistīto politikas jomu uzmanības centrā.

Starptautiskā mērogā ES ir viena no galvenajām bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējīgas dabas resursu izmantošanas atbalstītājām. Tā iegulda vairāk nekā 350 miljonus eiro gadā jaunattīstības valstu bioloģiskajā daudzveidībā, izmantojot gan programmas, kas tieši attiecas uz bioloģisko daudzveidību, gan programmas, ar kurām integrē bioloģisko daudzveidību citās nozarēs. Piemēram, 2018. gadā ES finansēja 66 aizsargājamās teritorijas 27 Subsahāras Āfrikas valstīs.

Eiropa vēlas 2020. gada oktobrī Kuņminā, Ķīnā, panākt, lai pasaules valstu vadītāju vienotos par kopīgu mērķi – aizsargāt bioloģisko daudzveidību. Tas būs līdzvērtīgs Parīzes 1,5 °C mērķim. Konvencijas par bioloģisko daudzveidību dalībnieku 15. sanāksmē (CBD COP 15) tiks pārskatīts pašreizējo pasaules bioloģiskās daudzveidības mērķu progress un izvirzīti augstāki mērķi nākamajiem desmit gadiem.

Generic placeholder image

Kā es varu rīkoties?


Iedzīvotāji

Uzņēmumi

Daudzi uzņēmumi tagad apzinās, cik svarīgi ir novērtēt, izskaitļot un godīgi atzīt savu ietekmi uz dabas resursiem un ekosistēmas “pakalpojumiem” un atkarību no tiem. Tie saprot, kā šis viss var palīdzēt novērtēt uzņēmuma finansiālo risku un nodrošināt ar vispusīgiem ilgtspējības datiem 21. gadsimtā.

Uzņēmumiem ir šādas priekšrocības:

  • uzņēmējdarbības modeļu dzīvotspēja ilgtermiņā;
  • izmaksu ietaupījums;
  • palielināta darbības efektivitāte;
  • lielāka tirgus daļa;
  • piekļuve jauniem tirgiem, produktiem un pakalpojumiem;
  • paredzamas un stabilas piegādes ķēdes;  
  • labākas attiecības ar ieinteresētajām personām un klientiem.

Eiropas finanšu līderi izstrādā metodes ietekmes novērtēšanai portfeļa līmenī.

Lielākam vairumam uzņēmumu jāapgūst tādi patēriņa un ražošanas modeļi, kas atbalsta bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgāku izmantošanu. Bioloģiskai daudzveidībai nekaitīga pieeja radīs patērētājos labo gribu, sniedzot visiem jaunas komerciālas iespējas.

Pievienojieties uzņēmumu un bioloģiskās daudzveidības platformai un apgūstiet pieredzi: https://ec.europa.eu/environment/biodiversity/business/index_en.htm

Pilsētas

Piedalieties ES Zaļajā nedēļā!

No maija līdz jūnija vidum Eiropā notiks vairāki pasākumi. Tiks aplūkotas dažādas problēmas, kas saistītas ar dabu un bioloģisko daudzveidību.

Šajos pasākumos būs iespēja apmainīties viedokļiem, uzzināt daudz jauna un izteikties par jautājumiem, kas jums ir svarīgi. Iesakām piedalīties tuvējā pasākumā vai sekot mirkļbirkai #EUGreenWeek sociālajos medijos.

Briseles konferenci var skatīties arī tiešsaistē internetā.